Ieva Bogdāne ir Go Beyond `15 absolvente. Ir pagājis gads kopš absolvēšanas un Ieva turpina darboties Go Beyond – pagājušā gadā kā cilvēks, kas atbildīgs par komunikāciju ar dalībniekiem, šogad kā pasākumu organizators. Ieva programmas laikā piedalījās komandu sociālajā projektā ar Ikšķiles “Sīpoliņiem”(cilvēki ar īpašām vajadzībām) un individuālo projektu laikā izveidoja treniņu programmu Green Grass, kas Siguldā turpina darboties joprojām. Kā Ieva atceras savu pavadīto laiku Go Beyond, kā turpina attīstīties Green Grass? Lasi vairāk šajā nelielajā intervijā.

Kas ir Green Grass?

Tādā plašākā izpratnē tā ir aktīva dzīvesveida kustība, kas vieno sportot gribošus siguldiešus. Tā ir iespēja pozitīvā gaisotnē trenēties brīvā dabā, svaigā gaisā un baudīt Siguldas gleznainos skatus.

Kā darbojas Green Grass?

Green Grass pats pamats un “seja” ir treneris Andrejs Filipovs, kas ir arī pašas idejas autors. Viņš vada treniņus, kas šobrīd ir vieni no pieprasītākajiem un aktuālākajiem grupu treniņiem gan Latvijā, gan vispār pasaulē – TRX (treniņš ar funkcionālo piekares sistēmu), NTC functional (Nike Training Club funkcionālais treniņš) un OUTDOOR. Otrs cilvēks, kas ir “aiz” Green Grass, esmu es – atbildu par organizatorisko pusi (projekti, grāmatvedība, mārketings utt.).

Kāda Green Grass projekta uzsākšanā bija Go Beyond loma?

Laikam jau jāsaka, ka Go Beyond bija tāds lielais “spēriens”. Par ideju kopā ar Andreju bijām jau runājuši pirms Go Beyond individuālo projektu uzsākšanas. Tajā laikā Siguldā nekas tāds (treniņi brīvā dabā) netika piedāvāts, tāpēc sapratām, ka niša ir brīva un jāsāk kas darīt lietas labā. Bet kā? Tā arī nonācu pie tā, ka Green Grass radīšanā lielu lomu un ieguldījumu deva Go Beyond – gan ar mentoringu, gan supervīzijām, gan kontaktiem, gan vienkārši pozitīvo un superatbalstošo vidi. Kolīdz radās kādi jautājumi vai “nolaidās rokas”, zināju, ka vienmēr būs atbalsts.

Kā Tu izlēmi iestāties Go Beyond?

Kad uzzināju par Go Beyond, uzreiz sapratu, ka man ir jāpainteresējas vairāk. Tajā brīdī gribēju dzīvē kādas pārmaiņas, jaunu vidi, jo viss bija ļoti ierasts – augstskola, darbs, intereses. Bet visnoteicošākais manā lēmumā iesaistīties bija iespēja izaicināt sevi, “iemest” sevi jaunās situācijās un saprast uz ko esmu spējīga, tajā pašā laikā attīstot savas prasmes un gūstot jaunas zināšanas, darbojoties reālās situācijās. Tas prasīja lielu disciplīnu un  laika menedžmenta attīstīšanu, lai dalību Go Beyond veiksmīgi varētu apvienot ar visām tām aktivitātēm, ko jau darīju.

Kas Tevī mainījās programmas laikā? Kā Tev Go Beyond ir palīdzējis līdz šim?

Go Beyond noteikti ir palīdzējis vairāk uzdrošināties un noticēt saviem spēkiem. Vide, kas valda programmas dalībnieku, alumni un vadības komandas starpā ir tik motivējoša! Visi ir entuziasma pilni padarīt pasauli labāku. Spilgti atceros savu atziņu pēc Go Beyond absolvēšanas: “Dod sev iespēju un pajautā – Kāpēc ne? – Jo visam ir laiks, galvenais jānosaka prioritātes.” Tu nekad nejutīsies pietiekami zinošs vai gatavs uzsākt kaut ko jaunu, tāpēc galvenais ir saņemt  drosmi, atrast pareizos cilvēkus/komandu, kas palīdzēs mērķu īstenošanai un uz priekšu! Ar tādu ideju cenšos dzīvot arī pēc programmas absolvēšanas.

Kādi ir Tavi nākamie lielie izaicinājumi?

Grūti ir nodefinēt vienu konkrētu lielu izaicinājumu. Tie ir visdažādākie – sākot ar mazām, ikdienišķām lietām. Katra diena nes kaut ko jaunu – jaunas idejas, mērķus, vēlmes utt. Tāpēc teikšu, ka mans izaicinājums ir nenobīties no savu sapņu lieluma, bet mērķtiecīgi virzīties uz to sasniegšanu. Un tad jau arī neapstāties, bet izvirzīt jaunus mērķus, kurus sasniegt.

Lūdzu, apraksti vienu spilgtāko notikumu Go Beyond vai Green Grass ietvaros.

Ir bijuši ļoti daudzi spilgti, pozitīvi notikumi Go Beyond ietvaros. Bet visdziļāk atmiņā palikusi tikšanās ar Ikšķiles “Sīpoliņiem” sociālo projektu laikā. Manai komandai bija jāveicina cilvēku ar īpašām vajadzībām (kuri savu grupiņu dēvē par “Sīpoliņiem”)  integrācija pārējā sabiedrībā. Pirms pirmās tikšanās zinājām tikai to, ka šie cilvēki ir ar dažādām garīgām saslimšanām – nezinājām, kā būs, ko mums gaidīt, kā uzvesties utt. Bijām tik nobijušies! Bet tas, kas notika, kad iepazināmies, mainīja manu redzējumu uz pasauli. Tā labestība, dzīvesprieks un entuziasms, kas viņos valda, lika saprast, ka cilvēks ar īpašām vajadzībām ir tāds pats kā visi pārējie. Pastāvošie stereotipi un aizspriedumi ir novecojuši un galīgi neatbilstoši patiesajai situācijai. Tāpēc bija liels prieks, ka, kaut vai nelielai sabiedrības daļai, bet tomēr, palīdzējām šo “sienu” nojaukt.